Ģirtam ir 22 gadi. Jūs teiksiet- pats labākais laiks, lai izbaudītu jaunību un sāktu piepildīt sapņus!
Arī Ģirtam bija sapnis- kļūt par policistu. Absolvējis vidusskolu, jau kārtoja dokumentus, lai iestātos Policijas koledžā.
Tomēr plānus izjauca slimība.
“Pirms diviem gadiem man uz ķermeņa parādījās zilumi, un nokļūstot Stradiņu slimnīcā pēc analīzēm konstatēja, ka organismā praktiski nav trombocītu,” atceras Ģirts. Viņš uzreiz tika ievietots slimnīcā un viņam tika veikta procedūra – trombocītu adhēziju. Pēc tam Ģirts nonāca “Linezerā”, kur tika uzstādīta diagnoze - aplastiskā anēmija.
Ar to arī iesākās viss garais Ģirta ārstēšanās process – regulāras asins komponentu pārliešanas.
“Astoņus mēnešus dzīvoju “Linezerā”, lai sagatavotos cilmes šūnu transplantācijai. Lūdzu saviem draugiem doties ziedot asinis un draugi bija ļoti atsaucīgi, taču, zinu, ka man palīdzēja daudz vairāk cilvēku,” stāsta Ģirts.
Pēc tam sekoja divu nedēļu ķīmijterapija, un Lietuvā Ģirtam tika pārstādītas alogēna cilmes šūnas. Jautāsiet- kāpēc Lietuvā, ne pašu Latvijā? Tādēļ, ka Ģirts ģimenē ir vienīgais bērns, un Latvijā netiek veiktas ārpus ģimenes donoru transplantācijas. Šoreiz Ģirts arī neieguva kaimiņu, lietuviešu šūnas, toties kāda vācu donora.
"Tagad esmu pa pusei vācietis," joko Ģirts.
Pašlaik Ģirts ir 1. grupas invalīds un viņa ārstēšanās vēl turpinās. Aptuveni reizi mēnesī viņa analīzes tiek sūtītas uz Lietuvu, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.
Par spīti dažādiem ierobežojumiem, viņš gan cenšas pavadīt laiku tieši tāpat, kā pārējie draugi un paziņas, tomēr slimība bieži ir stiprāka : "Imūnsistēma man vēl nav pietiekami spēcīga, tāpēc arī bieži slimoju."
Ģirts izsaka vislielāko pateicību visiem donoriem, jo "bez šiem cilvēkiem es nebūtu izdzīvojis".